Septiskā ķirurģija

Locītavu un kaulu infekcijas ir nopietna saslimšanu grupa, kad strutainā procesā iesaistās ne tikai mīkstie audi, bet arī locītavas struktūras un kauls. Saslimšanu nopietnību nosaka asinsrites īpatnības kaulos un locītavu struktūrās – skrimšļos un saišu aparāta, kā dēļ bieži laicīgi neārstēta infekcija kļūst hroniska. Tādā gadījumā vienmēr ir nepieciešama kompleksa ārstēšana – ķirurģiska un antibakteriāla. Pacienta ārstēšanā piedalās ķirurgs – traumatologs, infektologs un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

Locītavu un kaulu infekciju saslimšanu grupā ietilpst:

• Septisks artrīts jeb strutains locītavas iekaisums – mikrobu infekcija locītavas somiņā. Pēc iespējas ātrāk nepieciešama ķirurģiska locītavas drenāža, skalošana un antibakteriāla terapija, atbilstoši infekcijas speciālista norādījumiem. Novēlotas ārstēšanas rezultātā strauji progresē locītavas pietūkums un veidojas neatgriezeniska locītavas skrimšļa un kaulu destrukcija. Svarīga ir katra diena laicīgai diagnostikai un ārstēšanai. Biežākās lokalizācijas ir ceļa un gūžas locītavas, retāk – pēdas, pleca, elkoņa u.c.

• Pēdas infekcijas, t.sk. diabēta pēda – infekcijas, kas visbiežāk saistāmas ar asinsrites un inervācijas traucējumiem. Lielākoties brūces pēdā tiek pamanītas novēloti, kad process ir kļuvis plašs. Šādas infekcijas tiek ārstētas radikāli tīrot brūces, bieži nepieciešamas pirkstu vai pēdas daļu amputācijas. Neārstēšanas gadījumā, progresējot iekaisumam var pievienoties asins saindēšanās ar draudiem pacienta dzīvībai

• Osteomielīts – kaulu infekcija ar progresējošu kaula destrukciju un kaula nekrožu veidošanos. Izšķir akūtu osteomielītu, kad infekcija kaulā ir mazāk nekā 6 nedēļas ilgi, un hronisku osteomielītu, kad process ir ilgstošāks, pat vairākus gadus, un bojājuma zonā veidojas kaula nekrozes, jeb sekvestri. Visbiežāk hroniskas infekcijas pazīme ir nedzīstoša brūce vai fistula ar strutainiem izdalījumiem rajonā virs agrāka lūzuma, vai vietā, kur veikta operācija kauliem. Visiem pacientiem, kam ir aizdomas par osteomielītu, pat ja ar to ir sadzīvots gadiem ilgi, ir nepieciešama speciālista konsultācija. Bieži ārstēšanā tiek pielietota mīksto audu – ādas un zemādas, slāņa atjaunošana virs kaula, kā arī kaula rekonstrukcija, ja process ir skāris plašu kaula zonu. Atsevišķos gadījumos ārstēšanas procesā papildus traumatologam un infektologam tiek piesaistīts plastikas ķirurgs. Neārstēta osteomielīta gadījumā dēļ pastāvīgās infekcijas radītās intoksikācijas, iespējama nieru mazspējas attīstība, kā arī plakanšūnu vēža rašanās hroniskās brūces rajonā

• Ar implantiem saistītā infekcija – mikrobi ir saistījušies ar operācijas rezultātā ķermenī ievietotiem implantiem – kaulus savienojošām plāksnēm, skrūvēm vai stieņiem, vai locītavu aizvietojošām protēzēm. Šajā gadījumā nav iespējams izārstēt infekciju bez implanta jeb svešķermeņa izņemšanas. Izņemšana ir vēlama pēc iespējas ātrāk, citādāk infekcijas procesā sāk iesaistīties arī kaula struktūras.

Jāsaprot, ka ar locītavām un kauliem saistītās infekcijas prasa precīzu mikrobioloģisku diagnostiku, pareizu antibiotiku izvēli, adekvātu ķirurģisku ārstēšanu, reizēm arī rekonstruktīvu, un visbiežāk ilgstošu antibakteriālu terapiju, ko uzsāk slimnīcā un turpina ambulatori.