Vēsture

Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (1946.-1994.)

 

Ar Latvijas PSR Veselības aizsardzības Tautas komisariāta lēmumu (11.01.1946.) 1946. gada 24. jūlijā Rīgā, Duntes ielā 12/22 tika atvērts Rīgas ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas zinātniskās pētniecības institūts. Institūtam tika iedalīta daļa ēku no agrākās Sarkankalna psihiatriskās slimnīcas, otrā daļā ēku tika atvērta Rīgas pilsētas tuberkulozes slimnīca.

 

Sarkankalna psihiatriskā slimnīca uzskatāma par pirmo psihiatriskās dziedniecības iestādi Latvijā (toreiz Krievijas Vidzemes guberņā Rīgā ). 1862. gada 24. decembrī to atvēra Rīgas ārsts Georgs Brucers (tās oficiālais nosaukums bija „Heilanstalt Rotenberg bei Riga”), taču 1872. gadā Dr. G.Brucers pārdeva slimnīcu Rīgas pilsētai par 54000 rubļiem. Sarkankalna psihiatriska slimnīca tika slēgta 1942. gadā un tās vietā tika ierīkots kara hospitālis.

 

Institūta galvenais uzdevums bija invalīdu ar traumu un ievainojumu sekām ārstēšana. Institūtam bija jākļūst par Baltijas republiku traumatoloģijas, ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas zinātniskās pētniecības metodoloģisko centru. Institūta pirmais direktors bija docents (no 1949. g. - profesors) Arčils Mačabeli. Institūtā strādāja profesors A.Gurēvičs, profesors S. Ļišņevskis, docents (no 1948.g.- profesors ) L.Golbers, profesors A.Spiridonovs, profesors A.Bieziņš. Institūta darbības sākuma periodā tika izstrādātas un veiktas reparatīvas operācijas: barības vada rekonstrukcija ar resnās zarnas transplantātu, to ievadot retrosternāli (A.Mačabeli), amputācijas stumbru rekonstrukcija (S. Ļišņevskis), gūžas locītavas rekonstrukcija bērniem ar iedzimtu gūžas mežģījumu (A. Bieziņš). No 1955. gada novembra līdz 1959. gadam institūta direktors bija profesors O.Rudenko.
Savukārt 1959. gadā par institūta direktoru tika iecelts Rīgas medicīnas institūta hospitālās ķirurģijas katedras asistents, medicīnas zinātņu kandidāts - Viktors Kalnbērzs.

 

V.Kalnbērza vadībā tika veikta institūta restrukturizācija, izmainīti klīnisko nodaļu profili, radītas jaunas struktūrvienības, noteikti pētījumu galvenie virzieni. Viens no galvenajiem virzieniem bija ārējās fiksācijas aparātu jaunu modeļu izstrāde un ieviešana praksē. Pēc tuberkulozes slimnīcas pārvietošanas uz jaunatvērto tuberkulozes slimnīcu (196...g.) atbrīvotajās ēkās tika pārcelts traumpunkts, uzņemšanas un intensīvās terapijas nodaļa, apdegumu centrs, izveidota jauna kompresijas – distrakcijas metožu izstrādes nodaļa (I.Vaseršteins). 1961. gadā tika atvērta audu konservācijas laboratorija (E.Krūmiņa).

 

Pēc vairākiem gadiem, 1979. gadā tika veikta institūta struktūru radikāla reorganizācija – institūts kļuva par zinātnisku, ārstniecības, mācību un ražošanas apvienību. Institūtā tika ražoti ārējās fiksācijas aparāti, aktivizējās patentu - licenču un informātikas nodaļas darbs, starptautiskie sakari. Institūts bija klīniskā bāze Rīgas medicīnas institūta traumatoloģijas un ortopēdijas katedrai, institūtā bija klīniskā ordinatūra un aspirantūra, kurā uzņēma ārstus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Medicīnas zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēja divi ārsti no Igaunijas un seši no Lietuvas.


Tika izdotas vairākas monogrāfijas (A.Bieziņš, H.Jansons, L.Sluckis, L.Petuhova) un metodiskas rekomendācijas. Tāpat institūta ārstiem bija iespēja apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā un Kurgānā. Uz Institūta bāzes tika organizēti Baltijas valstu traumatologu un ortopēdu kongresi, 2. Vissavienības traumatologu un ortopēdu kongress, simpoziji, semināri. Bija noslēgti sadarbības līgumi ar vairākām valstīm (Vācijas demokrātisko republiku, Čehoslovākiju, Bulgāriju, Lielbritāniju, Zviedriju, ASV, Venecuelu).

 

Kopš 1989. gada Institūta ārsti stažējās locītavu endoprotezēšanā ASV Jēlas universitātes klīniskajā bāzē Voterberijā pie profesora Kristapa Keggi. Savukārt 1990. gadā Institūtā pirmoreiz tika veiktas ceļa locītavas artroskopiskas operācijas (ASV Harvarda universitātes profesors Bertrams Zariņš).

 

Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu 1994. gadā tika likvidēts Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts un izveidota Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”. Par tās vadītāju tika iecelts Rīgas 2. pilsētas slimnīcas traumatologs, ortopēds - Valdis Zatlers. Laikam ritot, 2004. gadā, arī šis slimnīcai piešķirtais statuss tika mainīts pret Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” un 2007. gadā par slimnīcas valdes priekšsēdētāju tika iecelts slimnīcā strādājošais ārsts traumatologs, ortopēds Vitolds Jurkevičs.

 

Uz šo brīdi slimnīcā tiek veiktas nepārtrauktas pilnveidošanas darbības, kas norit valdes priekšsēdētājas Anitas Vaivodes vadībā, kas līdz 2013. gadam slimnīcā ilgstoši darbojās kā valdes locekle finansu jautājumos.

 

Doties soli atpakaļ

SākumsPar slimnīcuStruktūrvienībasCenrādisIepirkumiERAF fonda projektiIzsolesVakancesApdrošināšanaKontakti
© Autortiesības - TOS.LV