Darbības pamatvirzieni

Ortopēdija

Ortopēdija – medicīnas disciplīna, kas nodarbojas ar cilvēka balsta – kustību aparāta saslimšanu, deformāciju un traumu seku profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.

 

Mūsdienu ortopēdijai ir raksturīga specializācija. Kā atsevišķi novirzieni attīstās vertebroloģija jeb mugurkaula ķirurģija, plaukstas ķirurģija, locītavu ķirurģija.

 

Lielākā pacientu grupa ir ar ekstremitāšu deformācijām. Ekstremitāšu deformācijas iedala iedzimtās un iegūtās deformācijās.

 

Iedzimtās deformācijas var rasties augļa attīstības laikā ģenētisku defektu dēļ, kā arī iedzimtības rezultātā. Patreiz iedzimtu deformāciju rašanās cēloņi vēl nav pilnībā izzināti. Pastāv daži riska faktori, kas var veicināt deformāciju rašanos:

  • vīrusu saslimšanas, medikamenti, ķīmiskas vielas;

  • grūtnieces smēķēšana;

  • amniotisko audu iežmaugas

 

Iedzimtās deformācijas novēro reti, ekstremitātēs visbiežāk sastop gūžas locītavas deformācijas, kas var sarežģīties ar iedzimtu gūžas locītavas pamežģījumu vai izmežģījumu; dažādas pēdas deformācijas, locekļu dažāds garums vai kaulu augšanas traucējumi.

 

Iedzimtu deformāciju ārstēšanas pamatā ir trīs komponenti:

  • atbalsta ierīces: ortozes, šinas, ortopēdiskie apavu, u.c.

  • fizikālā terapija: muskulatūras stiprināšana, kustību apjoma locītavās palielināšana

  • ķirurģiskā ārstēšana: kaulu pārdalīšana (osteotomija) ar deformācijas korekciju, ekstremitātes pagarināšana, cīpslu, saišu un muskuļu saīsināšana, pagarināšana, pārvietošana (transpozīcija), u.c.

 

Iegūtu deformāciju pamatā ir traumu sekas, kaulu un locītavu saslimšanas, infekcija.

 

Visbiežākās locītavu saslimšanas ir osteoartrīts. Šīs slimības Sākuma stadijās labu efektu dod konservatīva terapija – pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi, fizikālās procedūras, speciālu medikamentu ievadīšana locītavā. Ja locītavas deformācija progresē, tad nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Visbiežāk tiek veikta locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu – endoprotēzi, retāk – koriģējošas osteotomijas kaula ass izlabošanai, locītavas funkcijas uzlabošanai.

 

Traumu sekas kā deformācija izpaužas nepareizi saaugušu lūzumu dēļ. Kauls var būt saaudzis ar saīsinājumu vai ar leņķveida nobīdi, kas reizēm rada izteiktu kosmētisku defektu un būtiski ietekmē ekstremitātes funkciju.

 

Pie nelielas pakāpes deformācijas, var pielietot konservatīvas ārstēšanas metodes: ortopēdiskas ierīces, fizioterapija un fizikālā terapija. Pie mērenas vai izteiktas deformācijas biežāk tiek ieteikta ķirurģiska ārstēšana. Ķirurģiskas ārstēšanas metode tiek izvēlēta atbilstoši deformācijas pakāpei, lokalizācijai, ekstremitātes funkcijas traucējumu lielumam. Būtisks faktors ir pacienta vēlmes un prasības. Pēcoperācijas periodā tiek veikta rehabilitācijas terapija, kas ietver fizioterapiju, ergoterapiju, fizikālo terapiju.

 

Doties soli atpakaļ