Darbības pamatvirzieni

Onkoloģiskā ķirurģija

Kaula audzējs ir veidojums, kas rodas nekontrolējamas šūnu dalīšanās rezultātā. Augšanas rezultātā audzējs var aizvietot veselos audus ar patoloģiskiem audiem, kas, savukārt, var vājināt kaula stiprību un veicināt tā lūzumu.

 

Lielākā kaula audzēju daļa ir labdabīgi un parasti nav bīstami dzīvībai. Ļaundabīgie kaula audzēji var dot metastāzes visā ķermenī pa asinsvadiem vai limfvadiem.

 

Ļaundabīgie audzēji, kuri sākas kaulā (primārs kaula audzējs), atšķiras no audzējiem, kuri sākas kaut kur citur ķermenī un izplatās uz kaulu (sekundārs kaula audzējs).

 

Četri biežāk sastopamie primāru kaula audzēju tipi:

  • multiplā mieloma - pasaulē visbiežāk sastopamais primārais kaula audzējs. Mieloma ir kaula smadzeņu ļaundabīgs audzējs. Multiplo mielomu diagnosticē katru gadu 5 – 7 cilvēkiem uz 100,000 iedzīvotājiem. Visbiežāk ar mielomu slimo 50 – 70 gadu vecumā. Audzējs var skart jebkuru kaulu

  • osteosarkoma - otrs visbiežāk sastopamais ļaundabīgais kaula audzējs. Pārsvarā ar to slimo jauni vīrieši. Biežākā lokalizācija ir ap ceļa locītavu. Tipiskās pazīmes ir sāpes, pietūkums, kustību ierobežojums locītavā. Asins analīzēs nav specifisku pazīmju

  • jūinga sarkoma - visbiežāk sastop pacientiem vecumā no 5 līdz 20 gadiem. Biežākās lokalizācijas ir iegurņa kauli un garie stobrkauli. Tipiskās pazīmes ir sāpes, pietūkums, paaugstināta ķermeņa temperatūra

  • hondrosarkoma - biežāk sastop pacientiem vecumā no 40 līdz 70 gadiem. Lielāko tiesu skarti iegurņa kauli, gūžas un pleca locītavas apvidus.

 

Sastop vairākus labdabīgu kaula audzēju tipus. Visbiežāk ir novēroti:

  • kaula fibrozs kortikāls defekts (nesificējoša fibroma)

  • kaula cista

  • osteohondroma

  • gigantšūnu audzējs

  • enhondroma

  • fibrozā displāzija.

 

Diemžēl lielākai kaula audzēju daļai rašanās iemesls nav zināms. Liela daļa pacientu ar kaulu audzējiem sūdzas par sāpēm audzēja lokalizācijas vietā. Sāpes parasti ir trulas, var būt sāpju pastiprināšanās pie akivitātes. Nereti sāpes ir arī naktīs. Kaut arī audzēju rašanās nav saistīta ar traumu, parasti ievainojums var izprovocēt audzēja sāpes. Daži audzēji var izsaukt drudzi un svīšanu naktīs. Daudziem pacientiem nav nekādu simptomu, bet ir ievērojuši kādu nesāpīgu veidojumu.

 

Nereti labdabīgu audzēju konstatē nejauši rentgena izmeklējumos, kuri veikti citu iemeslu dēļ, piem., pēdas vai ceļa locītavas saišu sastiepums.

 

 

Nereti infekcija, stresa lūzumi un citas audzējam līdzīgas saslimšanas var dot simptomus līdzīgus īstam audzējam.

Lai noteiktu pareizu diagnozi, nepieciešams veikt plašu izmeklējumu klāstu.

 

Izmeklējumi:

 

 

Augšstilba kaula audzējs. Rentgena attēlā redzams audzējs kā iedobe kaula malā. Pievienotajā attēlā redzams tas pats audzējs magnetiskās rezonanses izmeklējumā.

 

Attēla diagnostika: sākotnēji jāveic parastās rentgengrammas. Dažiem audzējiem ir tipiskas pazīmes rentgena attēlos, bet dažreiz var būt grūtības noteikt audzēja dabu. Tādēļ tālākai izmeklēšanai var būt nepieciešama datortomogrāfija (CT) vai magnetiskās rezonanses izmeklējums (MR).

 

Analīzes: pacientam var tikt nozīmētas asins un urīna analīzes. Audzēja histoloģiskai izmeklēšanai tiek veikta biopsija. Ar biopsijas palīdzību tiek paņemts audzēja audu gabaliņš, izmeklēšanai zem mikroskopa.

 

Punkcijas biopsijas laikā audzējā tiek ievadīta speciāla adata audu gabaliņa paņemšanai, ir divi biopsijas veidi:

  • punkcijas biopsija - speciālas adatas tiek ievadītas audzējā, lai paņemtu audu gabaliņu. Šo procedūru var veikt lokālā anestēzijā vai narkozē, ja nepieciešams, rentgena kontrolē

  • vaļēja biopsija - šajā gadījumā audzēja audu gabaliņš tiek paņemts caur griezienu. Šādu procedūru parasti veic operāciju zālē, un tādēļ pacientam nepieciešams kādu laiku uzturēties slimnīcā

 

 

Ārstēšana:

Daudzos labdabīgo audzēju gadījumos labdabīgo audzēju nepieciešams tikai novērot. Daži bērniem sastopami labdabīgi audzēji var ar laiku izzust paši no sevis. Savukārt, ja ir diagnosticēts ļaundabīgs kaula audzējs, ārstēšanā parasti tiek piesaistīti vairāki speciālisti: ortopēdijas onkologs, ķimioterapeits, staru terapeits, radiologs, patohistologs, u.c. Bieži audzēja ārstēšanai kombinē dažādas metodes. Ārstēšana atkarīga no daudziem faktoriem, piem., audzēja stadija, audzēja tips, lokalizācija.

 

Staru terapija: staru terapijā audzējs tiek apstarots, lai iznīcināu audzēja šūnas un samazinātu audzēja lielumu.

 

Ķimioterapija: šo ārstēšanu parasti veic lai iznīcinātu audzēja šūnas un arī tās, kas ar asinsriti izplatījušās pa ķermeni, bet nav iespējams atklāt ar analīzēm un izmeklējumiem.

Pamatā ļaundabīgs audzējs tiek izoperēts. Dažreiz ķirurģiska ārstēšana tiek kombinēta ar ķimioterapiju un staru terapiju.

 

Ķirurģiska ārstēšana:

Labdabīgie audzēji - daži labdabīgie audzēji var dot metastāzes vai pārvēsties par ļaundabīgiem. Dažreiz nepieciešams izgriezt audzēju vai veikt citas manipulācijas, lai mazinātu kaula lūzuma risku. Daži kaula audzēji var atkārtoties, pat pēc atbilstošas ārstēšanas.

 

Ļaundabīgie audzēji - ekstremitāti saudzējoša operācija, kuras laikā tiek izņemts kaula gabals ar audzēju, saglabājot tuvumā esošos muskuļus, cīpslas, nervus un asinsvadus. Parasti audzēju cenšas izņemt veselu audu robežās. Izņemto kaulu aizvieto ar metālisku implantu (protēzi) vai kaula transplantātu. Tomēr amputācijas laikā tiek noņemta visa vai kāda ekstremitātes daļa, ja audzējs ir liels un ir iesaistīti nervi un asinsvadi.

 

Doties soli atpakaļ

SākumsPar slimnīcuStruktūrvienībasCenrādisIepirkumiERAF fonda projektiIzsolesVakancesApdrošināšanaKontakti
© Autortiesības - TOS.LV