Darbības pamatvirzieni

Endoprotezēšana

Locītavas endoprotezēšana ir slimas locītavas aizvietošana ar mākslīgu, ko sauc par endoprotēzi. Osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un iedzimtas locītavu patoloģijas ir galvenās slimības, kuru gadījumā pastāv varbūtība, ka būs nepieciešamība veikt pacientam locītavu aizvietošanu jeb endoprotezēšanu. Minētajām slimībām progresējot, parādās pastāvīgas sāpes, kustību traucējumi, turklāt nereti cilvēks ir spiests izmantot ratiņkrēsla palīdzību vai pat maksimāli izvairīties no kustībām. Diemžēl slimībai ir tendence arvien progresēt, līdz ar to pastiprinās arī sāpes un diskomforta sajūta kopumā.

 

Locītavu endoprotezēšanas mērķis ir mazināt sāpes un uzlabot slimo locītavu kustības. Ja stīvas, sāpīgas locītavas dēļ Jūs esat spiests samazināt vai pat pārtraukt ikdienas aktivitātes, tad veiksmīga operācija dod iespēju tās atjaunot. Visbiežāk endoprotezēšanu veic gados vecākiem cilvēkiem, tomēr nereti tā ir nepieciešama arī gados jauniem cilvēkiem.

 

Operācija ir adekvāts risinājums gadījumos, kad konservatīva jeb neķirurģiska ārstēšana nav bijusi efektīva. Pirms domāt par operāciju, Jums ir iespēja uzlabot locītavu funkciju ar medikamentiem, fizikālo terapiju, ārstniecisko vingrošanu un staigāšanas palīglīdzekļiem.

 

Ja Jūs uzskatāt, ka iepriekš minētā ārstēšana vairs nav efektīva, tad jāpiesakās uz konsultāciju pie traumatologa ortopēda, kas specializējies endoprotezēšanā.

 

Locītavas endoprotezēšanas operācija ir tikai daļa no kopējā ārstēšanās procesa. Ne mazāk svarīga ir rehabilitācija – fizioterapijas un rehabilitācijas speciālists Jums iemācīs nostiprināt muskuļus, izstrādāt kustības un pareizi pārvietoties. Pamazām Jūs palielināsiet slodzi uz operētās kājas, līdz Jūs varēsiet pilnībā staigāt bez kruķu palīdzības.

 

Tomēr jāsaprot, ka, neskatoties uz to, ka sāpes kļūs mazākas, kā pirms operācijas, un kustības uzlabosies – endoprotēze nav paredzēta aktīviem sporta veidiem. Laika gaitā Jūs varēsiet peldēt vai braukt ar riteni, taču skriešana un ar skriešanu saistīti sporta veidi var apdraudēt sekmīgu gala rezultātu.

 

Gūžas locītavas protēze var būt:

  • pilnīga (totālā) – kad aizvieto gan iegurņa daļu, gan ciskas daļu.
  • cervikokapitālā – kad aizvieto tikai ciskas daļu ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā.

 

Iegurņa daļa pēc formas atgādina dabīgo locītavas iedobumu un ir līdzīga pussfērai. Tā var sastāvēt no 1 vai 2 komponentiem. Gadījumā, ja tā ir vienkomponenta, tad to veido polietilēns (plastmasa), un to iecementē iekšā kaulā ar speciālā medicīniskā metilakrilāta cementa palīdzību. Gadījumā, ja tā ir divkomponentu protēze, tad vienu komponentu, ko bez cementa stabili fiksē kaulā – veido metāls, bet otro, ko ieliek pirmajā, un līdz ar to sauc par ieliktni vai starpliku – veido polietilēns vai keramika.

 

Ciskas daļa sastāv no kājiņas un galvas. Kājiņu veido metāls, ko iecementē vai bez cementa fiksē ciskas kaula kanālā, bet galvu – metāls vai keramika. Galvu uzliek virsū kājiņas kakliņam, un tā veido locītavu (kustīgo daļu) ar iegurņa pussfērisko daļu.

 

 

Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā bieži izmanto cervikokapitālo protēzi, kas sastāv tikai no ciskas daļas, kas apvieno sevī kājiņu un galvu vienā implantā.

 

 

Līdz ar to izšķir 3 gūžas locītavas totālās endoprotēzes pēc to fiksācijas veida:

  • cementējamā – gan iegurņa, gan ciskas daļas ir cementējamās
  • bezcementa – gan iegurņa, gan ciskas daļas fiksējas kaulā mehāniski
  • hibrīda – iegurņa daļa bezcementa fiksācijā, bet ciskas – cementējamā, vai arī otrādi (tā sauktais reversais jeb apgrieztais hibrīds).

 

Ceļa locītavas protēze var būt:

  • pilnīga (totālā) – aizvieto gan augšstilba un apakšstilba daļu, gan ceļa kaula daļu
  • bikondilārā – aizvieto augšstilba un apakšstilba daļu
  • unikondilāra – aizvieto tikai augšstilba un apakšstilba daļu vienu pusi (ārējo vai iekšējo)
  • patelofemorālā – aizvieto augšstilba un ceļa kaula daļu.

 

Augšstilba un apakšstilba daļas veido metāls, kas pēc formas atgādina dabīgas kaulu locītavu virsmas. Abas daļas parasti fiksē pie kauliem ar speciālā medicīniskā metilakrilāta cementa palīdzību, tomēr pastāv arī bezcementa fiksācijas implanti, kurus mūsu valsts slimnīcās neizmanto lielāku izmaksu dēļ. Starp abām daļām ievieto polietilēna (plastmasas) vai keramikas implantu. Šis implants, ko sauc par starpliku, nodrošina stabilitāti un kustības ceļa locītavā. Dažām protēzēm starplika un apakšstilba daļa ir apvienoti vienā polietilēna implantā, ko uzreiz, ar cementa palīdzību, fiksē apakšstilbā pie lielā lielakaula. Ceļa kaula daļa veidota no polietilēna, ko līdzīgi fiksē kaulā ar cementa palīdzību.

 

 

Visi komponenti (implanti) ir biosavienojami – tas nozīmē, ka tie ir speciāli izstrādāti, lai organisms tos pieņemtu. Tie ir izturīgi pret koroziju, nodilumu un sabrukumu.

Doties soli atpakaļ

SākumsPar slimnīcuStruktūrvienībasCenrādisIepirkumiERAF fonda projektiIzsolesVakancesApdrošināšanaKontakti
© Autortiesības - TOS.LV